Введение Sabile-pilsēta ar odziņu

Esi sveicināts Sabilē - romantiskā Kurzemes mazpilsētiņā, kura terasveidīgi izvietojusies Abavas upes senlejas skaistākajā un dziļākajā posmā Talsu novada dienvidu daļā!

Rakstos Sabile pirmo reizi minēta 1253. gadā, kad Livonijas ordenis un Kurzemes bīskaps sadalīja kuršu zemes. Pilsētas šarms atklājas cauri plūstošajā Abavas upē, ainaviskajā reljefā, Vīna kalnā, kolorītajās ieliņās un seno ēku fasādēs. Vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes būvniecības piemineklis, ko veido 15.–19. gadsimta apbūve. Arhitektoniski vērtīgākās 19. gadsimta celtnes atrodas Talsu, Ventspils, Rīgas un Kuldīgas ielās. Sabilē ir koncentrēti ievērojami kultūrvēstures pieminekļi - baznīcas ēka, ērģeles, kancele, bijusī Sinagogas ēka, pilskalns, Brinkenu kapliča. Pilsētas statusu Sabile ieguva 1917. gadā. Kālab to sauc par pilsētu ar odziņu? Jo tās simbols ir vēsturiskais Vīna kalns, kura ogas atspoguļotas arī pilsētas ģerbonī. Šobrīd Sabilē dzīvo ap 1000 iedzīvotāju, no kuriem 80 procentu latvieši, 20 procentu cittautieši – slāvu, romu tautības. Teikas vēstī, ka Sabiles pilsētas nosaukums cēlies no ripojoša zvana skaņām. Pilskalnā agrāk slējusies pils, tur dzīvojis virsaitis, kam bijusi meita. Tēvs bijis prasīgs pret preciniekiem, un reiz viens gadījies, kas izpildījis visas prasības. Tas nu meitu apprecējis un sācis būvēt pilsētu. Vispirms viņš pilsētā uzcēlis baznīcu. No citurienes šurp atvests baznīcas zvans. Kā braukts pa kalnu lejā, tā zvans izkritis no ratiem, ripojis lejā un zvanījis: "Sa-bi-la! Sa-bi-la!" Tā nosaukuši  pilsētu par Sabili.