Audio tour DUNDAGA

Sveiks, ceļotāj! Tu esi nonācis pašā Ziemeļkurzemes sirdī – Dundagā, tādēļ aicinu tevi kopā ar mani izstaigāt Dundagas centra takas, pie reizes pamācoties arī vietējo dundžiņvalad jeb latviešu valodas lībiskā dialekta tāmnieku izloksni.

Dundag nav nekād niek viet pasoule. Dundag i viet, kas aizjem rūm. Tūkstet deviņsimt divdesmit devite gade Dundags pagasts bi astiņsimt piecdesmet kvadrātkilometer liels – lielaks pa Lihtenštein, Monāko vo Vatikān! Ka ju vises lielvalstes, dundznik rune paš sove mēle. Sove rune dundznik i liel prātvēder – nestiep vārds garme ka sēņ zup, bet tuos smuk norouc, cik īss vien tik var. Tāpat a tuo vārd locšen – bez to var tīr lāb izkarantes. Un tad iznāk tik gludan rūn, ka nenospriectes.

Dundagu var saukt arī par Ziemeļkurzemes un divu jūru novada stratēģisko un vēsturisko centru. Viduslaiku pilsnovada teritorija pēc Livonijas sabrukuma ar nelielām izmaiņām pārtapa par Dundagas muižas teritoriju, bet pēc 1918. gada – par Dundagas pagastu. Pirms agrārās reformas īstenošanas 1920. gadā Dundagas muiža bija lielākā starp muižām toreizējās Krievijas impērijas Baltijas guberņās jeb tagadējā Latvijas un Igaunijas teritorijā.

Sīrupfabrikas tālu dzirdamā svilpe vairs neskan, un labi vien ir, jo mūsdienu Dundagas skaņas vairs nav tik satraucošas. Ap pili grozoties, bieži var saklausīt mūziku un dziesmas. Tomēr cauri tiem vasarās labi dzirdama arī varžu kurkstēšana un stārķu klabināšana. Bet, ja sadzirdēsi kaut ko pavisam dīvainu, – tas pilnīgi droši nāk no Eksotisko dzīvnieku parka  puses. Savukārt svētdienās, kad norimst darbu duna, Dundagā jau vismaz 300 gadu  dun baznīcas zvani, mūsdienās – luterāņu baznīcas jaunais skanīgais zvans.

Paciere pa Dundags centar, pašivere pa pīl kope a Zaļe jumprav, pasveican krokodill, nosmeķe dižrous vo kād cit duņdžiņ našķ, saoušes, kā park kok žūže un nosnaužes naudozol paēne.