Audiotour 5. Kā Melngalvji ģērbās?

Tātad, mēs beidzam savu ekskursiju pa Melngalvju namu. Mēs gūstam priekšstatu par to, kā viņi dzīvoja, bet kā viņi izskatījās? Krievu dzejnieks Slučevskis 19. gadsimta beigās izdotajā grāmatā “Pāri Krievijas ziemeļrietumiem” (un viņš ceļoja 1884.-1888. gadā) rakstīja: “melni fraki ar melniem zābakiem. Zem salokāma cepure paduse un zobens tērauda rāmī pie gurniem - drēbes, kas kopumā atgādina tā laika salonkungu parūkas, apaļas vīģes un melnas mušiņas Šobrīd ir 25, noteikti vientuļi un ne dižciltīgi. Tas nozīmē, ka Melngalvji valkāja melnas drēbes un melnus zābakus vai apavus. Tev vajadzēja nēsāt zobenu. Galvassega ir uzvilkta cepure vai, kā to sauc arī, trīsradzis. Trīs stūru cepure bija ļoti populāra ne tikai militārpersonu, bet arī civiliedzīvotāju vidū. Izmēros tas bija mazs un bez problēmām bija salokāms, nepieciešamības gadījumā pēc etiķetes nolikts zem rokas un lietots (t.i. vicināts) klanoties augstākās klases pārstāvjiem. Bez muižniekiem zobenu (un vēlāk zobenu) pilsētā drīkstēja nēsāt tikai Melngalvji ne tikai nakts sardzē, bet arī dienā, un Brālības biedri sabiedrībā bija ļoti cienīti, atrodoties uz. sociālās kāpnes tikai vienu soli zemāk par Lielās ģildes tirgotājiem. Kad Melngalvis apprecējās, viņš pameta brālību, taču visu mūžu varēja finansiāli atbalstīt savu bijušo māju, dot padomus un slēgt darījumus ar atlaidi. Savā dzīvesveidā viņi zināmā mērā atgādināja militārpersonas, jo, ceļojot un piegādājot eksotiskas ārzemēs preces, viņi spēja aizsargāt savus kuģus un karavānas no pirātiem un laupītājiem. Viņi daudz pelnīja, labi ģērbās, organizēja krāšņus svētkus pilsētā, piedalījās turnīros, piepildīja Rīgas baznīcas ar dārgiem altāriem un grezniem veikaliem, kā arī dekorēja savus svētkus ar dārgiem sudrablietām. Pateicoties šim sabiedriskajam dzīvesveidam, viņi atrada savu īpašo vietu ļoti plašajā Rīgas sabiedrībā. Pēc birģera tiesību saņemšanas un ģimenes izveidošanas Melngalvju brālības pārstāvji nokļuva Rīgas patriciešu elitē, Rātsnama un Lielās ģildes biedri, kā arī cienījami pilsētas sabiedrības locekļi. Un 1895. gadā Melngalvju biedrība pārtrauca savu darbību kā īpašuma korporācija un kļuva par Vācijas tirgotāju klubu.